brīnums
brīnums sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
PiemēriTicēt brīnumiem.
Stabili vārdu savienojumiBrīnumu pasakas.
1.1.Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
PiemēriAr slimnieku notika brīnums – viņš kļuva vesels.
2.Tas, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu.
PiemēriArhitektūras, tehnikas brīnums.
3.Ļoti liels pārsteigums.
PiemēriAiz brīnumiem ieplest acis.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) par brīnumu. Brīnumu lietas. Debess brīnumi. Tavu brīnumu! Zili (zaļi) brīnumi.