Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
brīnumbērns
[brĩnùmbȩ̄̀rns] lietvārds; vīriešu dzimte
Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
PiemēriPasaulslavens brīnumbērns.