brīnīties
brīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
PiemēriTur nav ko brīnīties!
- Tur nav ko brīnīties!
- Vecāki brīnījās par bērna dīvaino uzvedību.
Stabili vārdu savienojumiSkaties un brīnies.
- Skaties un brīnies — saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.