Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
briljantīns
briljantīns lietvārds; vīriešu dzimte
Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
PiemēriJāgludina vislabākais uzvalks, jāziež matos briljantīns un jādodas ciemos.
Cilme:No franču brillantine ‘kā briljants’.