brikšķēt
brikšķēt 3. pers. brikšķ, pag. brikšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
PiemēriSausie žagari zem kājām brikšķēja.
- Sausie žagari zem kājām brikšķēja.
- Ledus plaisāja brikšķēdams.