Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
brikete
brikete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
PiemēriKūdras, skaidu briketes.
Cilme:No franču briquette, brique ‘ķieģelis’.