Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
brikete
brikete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
PiemēriKūdras, skaidu briketes.
Cilme:No franču briquette, brique ‘ķieģelis’.