Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
brīkšķēt
brīkšķēt 3. pers. brīkšķ, pag. brīkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
PiemēriStaigājot brīkšķ grīdas dēļi.