Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
brīnumsvecīte
brīnumsvecīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
PiemēriLai vienmēr dvēsele Tava kā brīnumsvecīte zied, lai ziedi, zvaigznes un sapņi tur savākti vienuviet!