sust
sust sūtu, sūti, sūt, pag. sutu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
PiemēriGumijas apavos sūt kājas.
- Gumijas apavos sūt kājas.
- Zem spiedoša pārsēja brūce sūt.
1.1.Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
PiemēriZem biezā sniega ziemāju sējumi sāka sust.
- Zem biezā sniega ziemāju sējumi sāka sust.
- Zālienu nedrīkst sasēt par biezu, jo saaugot tas sūt.
2.formā: trešā persona Sutināties1.
PiemēriKatlā sūt kāposti.
- Katlā sūt kāposti.
- Kad putra sāk vārīties, samazina uguni un ļauj 30 minūtes sust.
3.sarunvaloda Gulēt pludmalē karstumā.
PiemēriSust pludmalē.
- Sust pludmalē.
4.sarunvaloda Gulēt.
PiemēriSlienies nu augšā, pietiek sust!
- Slienies nu augšā, pietiek sust!
- Svētdien sutu līdz pusdienlaikam.