sasust
sasust 3. pers. -sūt, pag. -suta darbības vārds; intransitīvs
1.Sūtot iekaist (par ķermeņa daļām); izsust1.
PiemēriBrūce zem plākstera sasutusi.
- Brūce zem plākstera sasutusi.
- Gumijas zābakos sasuta kājas.
- Ja kājas rūpīgi nenoslauka, mitrās pirkstu starpas sasūt.
1.1.Sūtot sabojāties.
PiemēriPieneņu ziedi jāvāc grozos, kur tiem piekļūst gaiss, citādi tie ātri sasūt un sabrūnē.
- Pieneņu ziedi jāvāc grozos, kur tiem piekļūst gaiss, citādi tie ātri sasūt un sabrūnē.