aizsmakt
aizsmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku darbības vārds; intransitīvs
aizsmakums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zaudēt balss skanīgumu.
PiemēriSaaukstēties un aizsmakt.
1.1.Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
PiemēriAizsmacis kakls.
1.2.Zaudēt skanīgumu (par balsi).
PiemēriNo smēķēšanas aizsmakusi balss.