aizsmēķēt
aizsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
PiemēriAizsmēķēt papirosu.
- Aizsmēķēt papirosu.
- intransitīvs Paņemt cigareti un aizsmēķēt.
1.1.intransitīvs Piesmēķēt.
PiemēriAtļaujiet aizsmēķēt!
- Atļaujiet aizsmēķēt!
- Dot aizsmēķēt.
- Lūgt aizsmēķēt.