aizsmakt
aizsmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku intransitīvs, darbības vārds
aizsmakums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zaudēt balss skanīgumu.
PiemēriSaaukstēties un aizsmakt.
1.1.Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
PiemēriAizsmacis kakls.
1.2.Zaudēt skanīgumu (par balsi).
PiemēriNo smēķēšanas aizsmakusi balss.