izpušķot
izpušķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izpušķoties darbības vārds; atgriezenisks
izpušķojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izrotāt, izgreznot.
PiemēriIzpušķot istabu ar meijām.
2.Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
PiemēriIzpušķots romāna nobeigums.