skaistums
skaistums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → skaists1, šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
PiemēriMūzikas, dzejas skaistums.
3.Skaists priekšmets, parādība.
PiemēriIzstādē varēja apskatīt pašdarinātus skaistumus.