skaistulis
skaistulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
skaistule dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.Skaists cilvēks.
PiemēriSlaida, zilacaina skaistule.
- Slaida, zilacaina skaistule.
- Viņš bija īsts skaistulis.
- pārnestā nozīmē Skaistule Gauja.
1.1.Skaists dzīvnieks, augs.
PiemēriDārza skaistules rozes.
- Dārza skaistules rozes.
- Izstādes apmeklētājus reibināja skaistuļu liliju smarža.