skaistums
skaistums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → skaists1, šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
PiemēriMūzikas, dzejas skaistums.
- Mūzikas, dzejas skaistums.
- Dabas skaistums.
- Pasaules skaistums.
- Skaistuma etaloni.
- Parks redzams visā savā skaistumā.
2.Vispārināta īpašība → skaists2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJūtu skaistums.
- Jūtu skaistums.
- Mīlestības skaistums.
- Nekas neapēnoja bērnības atmiņu skaistumu.
3.Skaists priekšmets, parādība.
PiemēriIzstādē varēja apskatīt pašdarinātus skaistumus.
- Izstādē varēja apskatīt pašdarinātus skaistumus.
- Kāds skaistums paveras no kalna uz pilsētu!