skaitīt
skaitīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
PiemēriSkaitīt naudu.
Stabili vārdu savienojumiSkaitāmie kauliņi.
1.1.intransitīvs Secīgi saukt skaitļus.
PiemēriSkaitīt līdz simtam.
1.2.Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
PiemēriSkaitīt pulsu.
1.3.Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
PiemēriMūsu ēra tiek skaitīta kopš Kristus dzimšanas.
2.Runāt (ko iegaumētu, iemācītu).
PiemēriSkaitīt dzejoli.
Stabili vārdu savienojumiSkaitāmais pantiņš.
2.1.Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
PiemēriViņi tikai skaita – mēs daudz strādājam, daudz strādājam.
3.Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
PiemēriSkaitīt sevi par inteliģentu cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiDienas ir skaitītas. Skaitīt kā pātarus. Skaitīt kumosus. Skaitīt pātarus (kādam).