skaitļotājs
skaitļotājs [skàitļuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
skaitļotāja [skàitļuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → skaitļot.
1.1.formā: vīriešu dzimte; joma: tehnika Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
PiemēriElektroniskais skaitļotājs.