skaldīt
skaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriSkaldīt bērza bluķus.
1.1.Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
PiemēriSkaldīt akmeņus.
1.2.Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
PiemēriSkaldīt no apmetuma sacietējušos, liekos nelīdzenumus.
1.3.pārnestā nozīmē Strupi, asi teikt, runāt.
PiemēriSieviete skaldīja vārdus kā ar cirvi.
2.Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
PiemēriSkaldīt molekulu.
Stabili vārdu savienojumiSkaldāmie materiāli.
Stabili vārdu savienojumiSkaldīt matus.