skaldīt
skaldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriSkaldīt bērza bluķus.
- Skaldīt bērza bluķus.
- Skaldīt pagales.
- Vīrieši skaldīja malku un krāva nojumē.
- intransitīvs Cirvis skaldīja labi.
1.1.Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
PiemēriSkaldīt akmeņus.
- Skaldīt akmeņus.
1.2.Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
PiemēriSkaldīt no apmetuma sacietējušos, liekos nelīdzenumus.
- Skaldīt no apmetuma sacietējušos, liekos nelīdzenumus.
- No ietves tika skaldīts nost biezais apledojums.
1.3.pārnestā nozīmē Strupi, asi teikt, runāt.
PiemēriSieviete skaldīja vārdus kā ar cirvi.
- Sieviete skaldīja vārdus kā ar cirvi.
- Skaldīt noskaldīt.
2.Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
PiemēriSkaldīt molekulu.
- Skaldīt molekulu.
- Skaldīt atomus.
Stabili vārdu savienojumiSkaldāmie materiāli.
- Skaldāmie materiāli — vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
Stabili vārdu savienojumiSkaldīt matus.
- Skaldīt matus idioma — nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.