Pelnrušķīte
Pelnrušķīte [pȩ̀lnrušķĩte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte, īpašvārds
Pelnrušķe lietvārds; sieviešu dzimte, īpašvārds
1.Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
PiemēriPasaka par Pelnrušķīti.
- Pasaka par Pelnrušķīti.
- Pelnrušķītes kristāla kurpīte.
- Tāpēc, ka meitene sēdēja pelnos, māsas viņu iesauca par Pelnrušķi.
1.1.sugas vārds Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
PiemēriPopulāri ir pelnrušķīšu stāsti – kā nabaga meitenes dabū bagātos prinčus par vīriem.
- Populāri ir pelnrušķīšu stāsti – kā nabaga meitenes dabū bagātos prinčus par vīriem.