Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzpušķot
uzpušķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
PiemēriUzpušķot svētku eglīti.
  • Uzpušķot svētku eglīti.
  • Uzpušķot tērpu ar piespraudi.
1.1.pārnestā nozīmē Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
PiemēriUzpušķot stāstījumu par piedzīvoto.
  • Uzpušķot stāstījumu par piedzīvoto.
  • Sarakstē uzpušķot savas labās īpašības.