kaislība
kaislība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
PiemēriNevaldāma, dziļa kaislība.
- Nevaldāma, dziļa kaislība.
- Kaislības plosīts cilvēks.
- Šekspīra darbos redzam lielas kaislības.
1.1.formā: daudzskaitlis Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
PiemēriPirmsvēlēšanu kaislības.
- Pirmsvēlēšanu kaislības.
- Sabiedrībā virmo kaislības.
- Uzkurināt kaislības.
2.Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
PiemēriKaislība uz teātri.
- Kaislība uz teātri.
- Viņa kaislība ir fotografēšana.
- Šahs ir viņa kaislība.
- Kolekcionēšana izvērtās par kaislību.
Cilme:Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma.