kairināt
kairināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
kairinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.joma: fizioloģija Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
PiemēriZāles, kas kairina gremošanas traktu, jālieto pēc ēšanas.
2.Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
PiemēriPasniegtās uzkodas kairina ēstgribu.
3.Rosināt (piem., iztēli, interesi).
PiemēriGrāmatā lasītais kairina zēna fantāziju.
3.1.Rosināt (kādā) juteklisku tieksmi.
PiemēriViņas augums izskatās kairinošs.