Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mītne
mītne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
PiemēriTūristu mītne.
  • Tūristu mītne.
  • Pārcelties uz jaunu mītni.
  • Īrēt vasaras mītni.
  • Dzīvot pagaidu mītnē.
Stabili vārdu savienojumiMītnes zeme.
  • Mītnes zeme zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
1.1.Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
PiemēriANO centrālā mītne.
  • ANO centrālā mītne.
  • NATO mītne Briselē.
  • Kopuzņēmuma galvenā mītne atradīsies Itālijā.
1.2.Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
PiemēriTeliņiem uzcelta moderna mītne.
  • Teliņiem uzcelta moderna mītne.
  • Kucēns aizceļoja uz jaunu mītni laukos.
  • Bebru mītne.