mītne
mītne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
PiemēriTūristu mītne.
- Tūristu mītne.
- Pārcelties uz jaunu mītni.
- Īrēt vasaras mītni.
- Dzīvot pagaidu mītnē.
Stabili vārdu savienojumiMītnes zeme.
- Mītnes zeme — zeme, valsts, kurā dzīvo, ir apmeties emigrants.
1.1.Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
PiemēriANO centrālā mītne.
- ANO centrālā mītne.
- NATO mītne Briselē.
- Kopuzņēmuma galvenā mītne atradīsies Itālijā.
1.2.Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
PiemēriTeliņiem uzcelta moderna mītne.
- Teliņiem uzcelta moderna mītne.
- Kucēns aizceļoja uz jaunu mītni laukos.
- Bebru mītne.