namamāte
namamāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
PiemēriLaipna namamāte.
- Laipna namamāte.
- Namamāte aicina pie galda.
2.Sieviete, kas savā ģimenē nodarbojas ar mājsaimniecību.
PiemēriTaupīga, čakla namamāte.
- Taupīga, čakla namamāte.
- Viņa kļuvusi laba namamāte.