Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
braucējs
braucējs lietvārds; vīriešu dzimte
braucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
PiemēriBraucējs ātri pazuda aiz ceļa līkuma.
1.1.Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
PiemēriAutobusā bija daudz braucēju.
1.2.Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
Stabili vārdu savienojumiJūras braucējs.