Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
braucīt
braucīt brauku, brauki, brauka, pag. braucīju darbības vārds; transitīvs
1.Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
PiemēriBraucīt sasisto celi.
2.Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
PiemēriBraucīt brūklenes, ķiršu lapas.