Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
braucējs
braucējs vīriešu dzimte, lietvārds
braucēja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
PiemēriBraucējs ātri pazuda aiz ceļa līkuma.
1.1.Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
PiemēriAutobusā bija daudz braucēju.
1.2.Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
Stabili vārdu savienojumiJūras braucējs.