Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
braukāt
braukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
PiemēriBraukāt uz darbu ar vilcienu.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriKatru dienu uz rajona centru braukā autobusi.