braukt
braukt braucu, brauc, brauc, pag. braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
PiemēriBraukt vilcienā.
Stabili vārdu savienojumiBraukt malkā. Braukt mežā. Braukt soļiem.
1.1.Par transportlīdzekli.
PiemēriTramvajs lēni brauca uz pilsētas centru.
2.Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
PiemēriBraukt tupus no slidkalniņa.
2.1.Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
PiemēriCepure nepārtraukti brauc uz pieres.
3.Virzīt, vilkt pa kādu virsmu (piem., pirkstu).
PiemēriBraukt ar zīmuli pa kalendāru.
Stabili vārdu savienojumiBraukt ar muti. Braukt pa virsu. Braukt par zaķi. Pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.).