Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
braukt
braukt braucu, brauc, brauc, pag. braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
PiemēriBraukt vilcienā.
  • Braukt vilcienā.
  • Braukt ar lidmašīnu.
  • Braukt ar lielu ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiBraukt malkā. Braukt mežā. Braukt soļiem.
1.1.Par transportlīdzekli.
PiemēriTramvajs lēni brauca uz pilsētas centru.
  • Tramvajs lēni brauca uz pilsētas centru.
  • Pa upi brauc laiva.
2.Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
PiemēriBraukt tupus no slidkalniņa.
  • Braukt tupus no slidkalniņa.
2.1.Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
PiemēriCepure nepārtraukti brauc uz pieres.
  • Cepure nepārtraukti brauc uz pieres.
3.Virzīt, vilkt pa kādu virsmu (piem., pirkstu).
PiemēriBraukt ar zīmuli pa kalendāru.
  • Braukt ar zīmuli pa kalendāru.
  • Braukt ar pirkstu acī.
Stabili vārdu savienojumiBraukt ar muti. Braukt pa virsu. Braukt par zaķi. Pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.).