braukalēt
braukalēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
PiemēriBraukalēt bez vajadzības.
- Braukalēt bez vajadzības.
- Bērni ar velosipēdiem braukalēja šurpu turpu.