Paplašinātā meklēšana
Meklējam braukt.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (242):
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizlidot Aizbraukt.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
- uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
- aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
- atskriet Ātri atnākt, atbraukt u. tml.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- nesties Ātri braukt.
- vālēt Ātri braukt.
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izmaukt Ātri iziet, izbraukt.
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- steigt Ātri virzīties, braukt.
- steigties Ātri virzīties, braukt.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- braukt par zaķi braukt bez biļetes.
- braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
- ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
- braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
- nodunēt Dunot aizbraukt.
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ienākt Iebraukt (kur iekšā).
- ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- špūre Iebraukta sliede, gramba.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
- maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
- pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
- vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- aizkratīties Kratoties aizbraukt.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- nokuģot Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
- čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- mīties Minot pedāļus, braukt (ar velosipēdu).
- nomīt Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- nomaukt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- norullēt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noripināt Nobraukt (kādu attālumu).
- noripot Nobraukt (kādu attālumu).
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
- nolaisties Nobraukt lejā.
- nomērot Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- pagāzt Pabraukt, pabraukāties.
- paripināt Pabraukt.
- pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
- pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
- izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
- pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- nopukšķināt Pukšķinot pabraukt (garām kam).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- nostūrēt Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- piestūrēt Stūrējot piebraukt.
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
- izbraucams Tāds (piem., ceļš), pa ko var izbraukt; tāds, ko iespējams šķērsot braukšus.
- grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
- ātrgaitas Tāds, pa kuru var braukt lielā ātrumā.
- aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- pakļūt zem riteņiem tikt sabrauktam.
- uzdzīt Uzbraukt.
- uzdzīties Uzbraukt.
- uzrullēt Uzbraukt.
- kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- pabraukt Varēt (spēt) braukt.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1); brauciens lejup.
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- brauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> braukt.
- iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
- klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
- izmalt Viscaur izbraukt, izdangāt.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
braukt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV