izceļot
izceļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
PiemēriIzceļot uz ārzemēm.
2.Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
PiemēriIzceļot gandrīz visas skaistākās pasaules pilsētas.