apkārtceļš
apkārtceļš lietvārds; vīriešu dzimte
Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
PiemēriBraukt pa apkārtceļu.
- Braukt pa apkārtceļu.
- Kamēr šoseju remontēja, transports virzījās pa apkārtceļu.