apkārt1
apkārt [apkãrt] -karu, -kar, -kar, pag. -kāru darbības vārds; transitīvs
Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
PiemēriVisas sienas bija apkārtas ar gleznām.
- Visas sienas bija apkārtas ar gleznām.
- Mugursoma apkārta ar dažādiem nieciņiem.