Paplašinātā meklēšana
Meklējam apkārt.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (475):
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- riņķis Apkārt, visapkārt.
- uz riņķi apkārt.
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
- apskaut Atrasties (kam) apkārt.
- iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
- atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
- iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
- uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- vazāties Klīst, staigāt apkārt.
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
- apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- laist uz riņķi laist apkārt.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
- laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
- panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
- rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- snauda Miers, klusums (piem., apkārtnē, dabā).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- apadīt Noadīt (visapkārt).
- apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
- iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
- apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
- apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
- apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
- apgriezt Nogriezt (kam) visapkārt.
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
- segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
- aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
- apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
- apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
- apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
- griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
- aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
- piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
- apliekamais Priekšmets, ko apliek (kam) apkārt.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- riņķis Riņķveidā; apkārt.
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- enciklika Romas pāvesta vēstījums, apkārtraksts.
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
- apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
- apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
- reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
- jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
- kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
- ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- iekrauties Sakraut sev apkārt.
- sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- atbalss Skaņas, ko atstaro apkārtējie priekšmeti.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
- enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
- uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- sprādzēties Sprādzēt sevi (pie kā); sprādzēt sev klāt, apkārt (ko).
- apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), norobežot, aplikt (ar ko).
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apstāt Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
- skaļums Stāvoklis (piem., apkārtnē, dabā), kad ir stipras skaņas.
- apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- griezt pirueti strauji griezties sev apkārt.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
- aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
- pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
- apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvu apkārt, netālā apkārtnē.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
- reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
- ekoloģiski tīrs tāds, kas nerada piesārņojumu apkārtējā vidē.
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- tīrīgs Tāds, kas rūpējas par (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
- snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
- aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
- josta Tas, kas gredzenveidā atrodas kam apkārt.
- rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- piesmaržot Tikt piepildītam ar smaržu (par telpu, vidi, apkārtni).
- satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
- ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
- aptīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
- satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
- tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
- ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
- skatu tornis tornis apkārtnes novērošanai.
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
- aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
- appampt Uzpampt (visapkārt).
- aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
- apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
- apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
- apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
- vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
- apvilkt Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
- siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
- vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- tīties Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
- apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
- apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
- vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
- liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
- liekt līkumu virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- liekt loku virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- apvirzīt Virzot pārvietot (ap ko, kam apkārt).
- uz visām (debess) pusēm visapkārt.
- visriņķī Visapkārt.
- izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
- apvīstīt Vīstot aptīt (ap ko, kam apkārt).
- pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
- krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
- periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.
- riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
- apžāvēt Žāvēt (gaļas produktus, zivis visapkārt, no visām pusēm).
- apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).
apkārt citās vārdnīcās:
MEV