Paplašinātā meklēšana
Meklējam apkārt.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (8):
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No grieķu perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs)
- No grieķu periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (200):
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- apkarināt apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- riņķis apkārt, visapkārt.
- uz riņķi apkārt.
- apvedceļš apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
- apkaime apkārtējā teritorija; apkārtne.
- nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
- fons apkārtējā vide, apstākļu kopums.
- daba apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- cits apkārtējie, pārējie.
- vide apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- kultūrvide apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- ārpasaule apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- pilnīgums apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- daba apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- attēls apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- cirkulārs apkārtraksts.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
- apskaut Atrasties (kam) apkārt.
- iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
- atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
- iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
- uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- vazāties Klīst, staigāt apkārt.
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
Atrasts piemēros (200):
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- skraidelēt Acis skraidelēja apkārt.
- aizvirzīt Aizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
- noreibināt Alus krūze staigāja apkārt, noreibinādama tos, kas dejā nevarēja apreibt.
- apart Apart apkārt bērzu pudurim.
- apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
- apbraukt Apbraukt apkārt bedrei.
- robežmala Apbraukt apkārt Latvijai pa robežmalu.
- apdurt Apdurt mietiņus apkārt dobei.
- apkārt Apgriezt apkārt automašīnu.
- apiet Apiet apkārt dūksnājam.
- puduris Apiet apkārt krūmu pudurim.
- apkārt Apiet apkārt.
- apirdināt Apirdināt augsni apkārt rožu stādiem.
- apjāt Apjāt apkārt slīkšņai, purvājam.
- apkārt apkārt bija redzams tikai ūdens.
- aplikt apkārt dārzam aplika sētu.
- dauzīties apkārt dauzās sveši suņi.
- sasauciens apkārt dzirdami putnu sasaucieni.
- apkārt apkārt griezties!
- klāties apkārt klājas purvains līdzenums.
- nošņurkt apkārt klīda izbadējies un nošņurcis suns.
- pendelis apkārt klusums, dzirdams vien pulksteņa pendelis.
- lidināties apkārt lidinās lapsenes.
- ložņāt apkārt ložņāja dažādas tenkas.
- apkārt apkārt maizei bija brūna garoziņa.
- režģots apkārt namam ir augsts, režģots žogs.
- nedabisks apkārt nedabisks klusums.
- apbērt apkārt ogulājiem apbēra melnzemi.
- apkārt apkārt plosījās negaiss.
- saime apkārt prieks un draugu saime.
- apkārt apkārt rieksta kodolam bija cieta čaumala.
- sabiezēt apkārt sabiezēja kaislības.
- savilkties apkārt savelkas tumsa.
- apkārt apkārt stāvēja ārsti un centās slimniekam palīdzēt.
- ņega apkārt valda pārāk liela ņega.
- apkārt apkārt valdīja dziļš klusums.
- ieskaut apkārt visu ieskauj tumsa.
- apkārt- apkārtbrauciens.
- apkārt- apkārtceļš.
- apkārtējais apkārtējais bērnu ietekmē jau no mazotnes.
- apkārtējais apkārtējais mežs.
- apkārtējais apkārtējās mājas.
- piesārņotība apkārtējās vides piesārņotība.
- loks apkārtējie kalni veido noslēgtu loku.
- apkārtējais apkārtējie tīrumi, dārzi.
- sasāpināt apkārtējo nevērība viņu sasāpināja.
- pavairot apkārtējo noliedzošā attieksme pavairoja manu pamestības sajūtu.
- apkārtējais apkārtējos iedzīvotājus informēja par vētras tuvošanos.
- apkārtējais apkārtējos kolēģa rīcība pārsteidza.
- pārvērsties apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- tornādo apkārtnē plosījies tornādo, paceļot gaisā automašīnas un noraujot ēkām jumtus.
- slīgt apkārtne slīgst miglā.
- vienāds apkārtnē viņi orientējās vienādi.
- superlatīvs apkārtnes krāšņumu aprakstot, prātā nāk tikai sajūsmināti izsauksmes vārdi un superlatīvi.
- ietīt apkārtni ietin migla.
- iekļaut apkārtni vēl iekļauj rīta migla.
- apkārt- apkārtraksts.
- apkārt- apkārtskraidīšana.
- apklumburot Apklumburot apkārt mājai.
- aplaist Aplaist apkārt jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- aplaist Aplaist apkārt silto ēdienu.
- riņķis Aplaist apkārt vienu riņķi.
- aplaist Aplaist skatienu apkārtnei, dārzam.
- apņemt Apņemt saiti cieši apkārt traumētajai kājai.
- appeldēt Appeldēt apkārt akmenim.
- apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
- apripināt Apripināt mucu apkārt pagrabam.
- apslidot Apslidot apkārt laukumam.
- apsoļot Apsoļot apkārt stadionam.
- apspraust Apspraust segu visapkārt gulētājam.
- tuvējs Apstaigāt tuvējo apkārtni.
- apšaut Apšaut visus vilkus apkārtējos mežos.
- apvelt Apvelt akmeni apkārt dobei.
- apvest Apvest ekskursantus apkārt pilij.
- apvest Apvest zirgu apkārt ozolam.
- apvilkt Apvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
- apvirzīt Apvirzīt automašīnu apkārt peļķēm.
- apvirzīt Apvirzīt laivu apkārt ezeram.
- apzaļumot Apzaļumot jaunuzceltās skolas apkārtni.
- apzīmēt Apzīmēt gada skaitlim apkārt apli.
- pievilkt Ar binokli var pievilkt tuvāk apkārtni, lai apskatītu noteiktus objektus.
- pussala Ar laivu apbraukt apkārt pussalai.
- rādīt Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota.
- Ziemeļpols Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt Ziemeļpolam.
- atgūt Atgūt interesi par apkārtējo.
- žļakstēt Atkusnis nav patīkams – visapkārt žļakst un pakšķ.
- apiet Autovadītājs apgāja apkārt automašīnai.
- piedimdināt Baznīcas zvani piedimdina visu apkārtni.
- apbrist Bērni apbrida apkārt akmenim.
- apskriet Bērni apskrēja apkārt pagalmam.
- lipt Bērni līp skolotājai apkārt.
- sadrūzmēties Bērni sadrūzmējās viņam apkārt.
- sastāt Bērni sastājuši apkārt galdam.
- apkārt Bērni skraidīja apkārt.
- apkārt Bērni skrēja ap māju apkārt.
- apjozt Bērni spēlējoties apjoza apkārt mājai.
- sviesties Bērni sviedās apkārt un bēga prom.
- apšļūkt Bērns apšļūc apkārt galdam.
- visapkārt Bērns lūkojas visapkārt pēc mātes.
- klenderēt Bezdarbībā klenderēt apkārt.
- bezdarbīgs Bezdarbīgs viņš klīda apkārt.
- ūdensklajs Bezgalīgs ūdensklajs visapkārt.
- bezpalīdzīgs Bezpalīdzīgi lūkoties apkārt.
- biheiviorisms Biheiviorisms uzlūko indivīdu sistēmiski, kā atsevišķu sistēmu saistībā ar citām apkārtējām sistēmām.
- nest Bites medu nes no tālas apkārtnes.
- blandīties Blandīties apkārt.
- apkārt Braukāt apkārt.
- apkārtceļš Braukt pa apkārtceļu.
- brīnumdaris Brīnumdaris esam katrs pats, jo, mainot uztveri, mainās pasaule mums apkārt.
- svaidīties Būdama bez noteiktas dzīvesvietas, viņa svaidās apkārt pa draugu dzīvokļiem.
- apripot Bumba apripoja apkārt bedrītei.
- harmonija Būt harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli.
- zemeslode Ceļojums apkārt zemeslodei.
- apvīties Ceļš apvijas apkārt pilsētai.
- saredzēt Cik tālu vien var saredzēt, visapkārt ir ūdens.
- atspoguļot Cilvēka apziņa atspoguļo apkārtējo pasauli.
- iedarbe Cilvēka iedarbe uz apkārtējo vidi.
- piestrādāt Cītīgi piestrādāt, lai nama apkārtne būtu glīta un sakopta.
- mētāties Darba laikā mētāties apkārt.
- bizot Dari savu darbu un nebizo apkārt!
- apkārt Dārzā nevarēja tikt, jo apkārt bija augsts žogs.
- viņš Debesīs lidinājās cīruļi, un viņu treļļi pieskandināja visu apkārtni.
- sūrsme Debess augšā, telpa apkārt – jūsu Tā kā acis, plecs un cietā plauksta, Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.
- griezties Dejotāji griežas apkārt deju zālei.
- divkārt Divkārt garāks apkārtceļš.
- klaiņot Domas klaiņo apkārt.
- klejot Domas klejo apkārt.
- apkārt Domas klīst apkārt.
- apkārt Dot apkārt fotogrāfijas.
- visapkārt Dot cienastu visapkārt.
- slaistīties Dzert un slaistīties apkārt.
- pieklaigāt Dzērves pieklaigā visu apkārtni.
- līkums Ejot apkārt, iznāk liels līkums.
- iekļauties Ēka labi iekļaujas apkārtējā ainavā.
- pozīcija Ēkas pozīcija attiecībā pret apkārtējo ainavu.
- ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- epiderma Epiderma pasargā augu no izžūšanas un nodrošina vielmaiņu ar apkārtējo vidi.
- errīgs Errīgi pavērties apkārt.
- estētisks Estētiski veidot savu apkārtni.
- pārpurvot Ezers pārpurvojis apkārtni.
- apkārt Gads jau apkārt.
- apkārt Gājēji pagriezās apkārt un devās mājup.
- visapkārt Galdam visapkārt salikti ziedu pušķīši.
- garlaicīgs Garlaicīga apkārtne.
- gleznains Gleznaina apkārtne.
- griezt Griezt meiteni apkārt dejas laukumam.
- griezt Griezt siena vālu apkārt.
- aplidot Helikopters aplidoja apkārt ezeram.
- iekļaut Iekļaut celtni apkārtējā apbūvē.
- iekomponēt Iekomponēt ēku apkārtējā apbūvē.
- iemantot Iemantot apkārtējo cilvēku cieņu, atzinību.
- visapkārt Ienākuši jaunajā mājā, saimnieki visapkārt aplaida acis.
- apkārtne Iepazīties ar apkārtni.
- apkārtraksts Iepazīties ar apkārtrakstu.
- iepirkt Iepirkt pārtikas produktus no apkārtējiem zemniekiem.
- apeja Ierīkot apeju apkārt ceļa remonta vietai.
- iet Iet līkumu apkārt.
- bet Iet nevis taisni, bet apkārt.
- procesija Iet procesijā apkārt baznīcai.
- inficēt Inficēt apkārtējos cilvēkus.
- izbrist Izbrist visus apkārtnes mežus.
- izdalīties Izdalīties uz apkārtnes fona.
- nicinājums Izjust, saņemt apkārtējo cilvēku nicinājumu.
- izkopt Izkopta apkārtne.
- izlodāt Izlodāt visu apkārtni.
- apkārtmērs Izmērīt cisternas apkārtmēru.
- apkārtmērs Izmērīt, aprēķināt daudzstūra, trapeces apkārtmēru.
- padaudz Iznāca padaudz braukāt apkārt.
- izraut Izraut no apkārtējās vides.
- jādelēt Jādelēt pa tuvāko apkārtni.
- pieskanēt Jau pēc dažiem mēnešiem visu apkārtni pieskanēs putnu balsis.
- raidstacija Jaunā raidstacija dzirdama Rīgā un tās apkārtnē.
- apvilkties Jaunieši apvilkās apkārt kvartālam.
- aplēkt Jautrā polkas solī trīs reizes aplecu apkārt noliktajiem maisiem.
- apsviest Jūras viļņi apsviež laivu apkārt.
- nenovīdība Just apkārtējo cilvēku nenovīdību.
- apkārtējais Kaimiņa dzīvesveids traucēja apkārtējos.
- satraukts Kaķis ir satraukts – apkārt valda troksnis, skraida bērni, rausta vai kaitina dzīvnieku.
- apkārtceļš Kamēr šoseju remontēja, transports virzījās pa apkārtceļu.
- sašaut Kara izpostītajā pilsētā visapkārt slejas sašauti nami.
- par Kas par jaukumu visapkārt!
- katamarāns Katamarāna "Kaupo" burājums apkārt pasaulei.
- visapkārt Klaiņot visapkārt.
- klimst Klimst apkārt.
- klīst Klīst apkārt.
- visapkārt Klīst visapkārt bez mērķa.
- apkārtmērs Koka, caurules, mucas apkārtmērs.
- krūmājs Krūmājiem apaugusi upītes apkārtne.
- kuģojums Kuģojums apkārt pasaulei.
- kulties Kulties apkārt pa pasauli.
- apaulekšot Kumeļš apaulekšoja apkārt rudzu laukam.
- vazāties Kur tu vazājies apkārt!
apkārt citās vārdnīcās:
MEV