Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieplūdināt
pieplūdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Plūstot piepildīt.
PiemēriUpe bija pieplūdināta ar kanalizācijas ūdeņiem.
  • Upe bija pieplūdināta ar kanalizācijas ūdeņiem.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
PiemēriTelpu pieplūdina ziedu aromāts.
  • Telpu pieplūdina ziedu aromāts.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
PiemēriPieplūdināt tirgu ar lētām un nekvalitatīvām precēm.
  • Pieplūdināt tirgu ar lētām un nekvalitatīvām precēm.