snaudulīgs
snaudulīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
snaudulīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
snaudulīgi apstākļa vārds
snaudulība lietvārds; sieviešu dzimte
snaudulīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains1.
PiemēriSnaudulīgs večuks.
1.1.pārnestā nozīmē Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
PiemēriSnaudulīgs vakars.
2.Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
PiemēriTauta ir snaudulīga.