snaust
snaust snaužu, snaud, snauž, pag. snaudu darbības vārds; intransitīvs
1.Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
PiemēriUz palodzes snauž kaķis.
- Uz palodzes snauž kaķis.
- Cilvēki snauž lidostā.
1.1.pārnestā nozīmē Būt klusam, mierīgam.
PiemēriDārzs snauž ieputināts.
- Dārzs snauž ieputināts.
1.2.pārnestā nozīmē Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
PiemēriViņā snauž mākslinieks.
- Viņā snauž mākslinieks.