apstādīt
apstādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
PiemēriApstādīt lielu lauku ar kartupeļiem.
- Apstādīt lielu lauku ar kartupeļiem.
- Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
- Apstādīt nogāzi ar ābelēm.
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
PiemēriApstādīt māju ar ceriņiem.
- Apstādīt māju ar ceriņiem.
- Bērziem apstādīta iela.
- Piemineklis apstādīts ar puķēm.