Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apstādīt
apstādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
PiemēriApstādīt lielu lauku ar kartupeļiem.
  • Apstādīt lielu lauku ar kartupeļiem.
  • Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
  • Apstādīt nogāzi ar ābelēm.
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
PiemēriApstādīt māju ar ceriņiem.
  • Apstādīt māju ar ceriņiem.
  • Bērziem apstādīta iela.
  • Piemineklis apstādīts ar puķēm.