Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apstādīt
apstādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
PiemēriApstādīt lielu lauku ar kartupeļiem.
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
PiemēriApstādīt māju ar ceriņiem.