apmūrēt
apmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
apmūrējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
PiemēriApmūrēt koka sienu.
- Apmūrēt koka sienu.
- Vasarnīcu apmūrēja ar ķieģeļiem.
1.1.Mūrējot izveidot (visapkārt).
PiemēriAp dārzu apmūrēt ķieģeļu sētu.
- Ap dārzu apmūrēt ķieģeļu sētu.