ieskaut
ieskaut -skauju, -skauj, -skauj, pag. -skāvu darbības vārds; transitīvs
1.Skaujot ietvert (rokās).
PiemēriIeskaut meiteni savās rokās.
- Ieskaut meiteni savās rokās.
- Roku ieskauj drauga siltā plauksta.
- pārnestā nozīmē Meitenes seju ieskauj tumšas cirtas.
2.Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
PiemēriZaļumu ieskauta māja.
- Zaļumu ieskauta māja.
- Ezeru ieskauj niedrājs.
- Pļavu ieskauj mežs.
2.1.pārnestā nozīmē Apņemt, pārņemt.
PiemēriZemi ieskauj vakara krēsla.
- Zemi ieskauj vakara krēsla.
- Apkārt visu ieskauj tumsa.
- Ezera krastus ieskauj migla.