ieskrambāt
ieskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
ieskrambāties darbības vārds; atgriezenisks
ieskrambājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
PiemēriIeskrambāt stiklu.
1.1.Mazliet, arī vietām ievainot.
PiemēriIeskrambāt ādu uz rokas.