ieskrambāt
ieskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
ieskrambāties atgriezenisks, darbības vārds
ieskrambājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
PiemēriIeskrambāt stiklu.
1.1.Mazliet, arī vietām ievainot.
PiemēriIeskrambāt ādu uz rokas.