pacelties
pacelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos atgriezenisks, darbības vārds
1.Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
PiemēriPutni paceļas gaisā.
Stabili vārdu savienojumiPacelties spārnos.
1.1.Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
PiemēriPārbrauktuves barjera paceļas.
2.Refl. → pacelt2.
PiemēriDiriģenta rokas paceļas.
Stabili vārdu savienojumiPacelties kājās. Pacelties pirkstgalos.
3.Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
PiemēriViena kalnu virsotne paceļas augstāk par citām.
3.1.Tikt celtam, veidotam uz augšu.
PiemēriCeltne paceļas aizvien augstāk.
Stabili vārdu savienojumiPacelties no drupām. Pacelties no gruvešiem.
3.2.pārnestā nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "pacelties pāri" Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
PiemēriPacelties pāri personiskām simpātijām vai antipātijām.
4.formā: trešā persona Refl. → pacelt3.
PiemēriPēcpusdienā temperatūra var pacelties.
Stabili vārdu savienojumiBalss paceļas.