Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pacēlums
pacēlums [pacȩ̂lùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paaugstināta vieta.
PiemēriReljefa pacēlums.
  • Reljefa pacēlums.
Stabili vārdu savienojumiJūras pacēlums.
1.1.Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
PiemēriŠosejas pacēlums.
  • Šosejas pacēlums.
  • Pacēlums dzelzceļa posmā.
  • Riteņbraucējiem jāpārvar garš pacēlums.
1.2.Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
PiemēriVelves pacēlums.
  • Velves pacēlums.
  • Pēdas pacēlums.
  • Apavi ar pietiekami augstu pacēlumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → pacelt4.
PiemēriEkonomisks pacēlums valstī.
  • Ekonomisks pacēlums valstī.
  • Just emocionālu pacēlumu.
  • Mākslinieka radošais pacēlums.
3.Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
PiemēriBagāti pacēlumi.
  • Bagāti pacēlumi.
  • Pacēlumā nav siļķu.