pacients
pacients [paci-eñts] lietvārds; vīriešu dzimte
paciente [paci-eñte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
PiemēriIzmeklēt pacientu.
- Izmeklēt pacientu.
- Pacienta nodeva par vizīti pie ārsta.
- Pacienta stāvoklis ir smags.
Cilme:No latīņu patiens (patientis) ‘cietējs’.