pacelt
pacelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
1.Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
PiemēriPacelt nokritušo pildspalvu.
Stabili vārdu savienojumiPacelt glāzi (par kādu, par ko).
1.1.Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
PiemēriPacelt mastā karogu.
1.2.Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
PiemēriPacelt lādes vāku.
1.3.intransitīvs; kopā ar: "varēt, spēt" Varēt (spēt) celt.
PiemēriDivi cilvēki to nevar pacelt.
2.Piecelt (kādu).
PiemēriPacelt slimnieku sēdus.
2.1.Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
PiemēriPacelt kāju.
Stabili vārdu savienojumiPacelt rokas.
2.2.Virzīt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, izplatās augšup, pa gaisu.
PiemēriVēja brāzma paceļ gaisā sausās lapas.
3.Palielināt, paaugstināt.
PiemēriPacelt ūdens līmeni.
Stabili vārdu savienojumiPacelt balsi. Pacelt tvaiku.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
PiemēriPacelt nolaisto saimniecību.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
PiemēriLabā ziņa paceļ garastāvokli.
Stabili vārdu savienojumiAr paceltu galvu. Galvu nepacēlis. Pacelt buras. Pacelt cepuri. Pacelt enkuru.
Normatīvais komentārs:Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu.