zibsnīt
zibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
zibsnījums lietvārds; vīriešu dzimte
zibsnīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriZibsnī balti zibeņi.
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriDebesīs zibsnī zvaigznes.
2.1.Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
PiemēriAceņu stikli zibsnī.
2.2.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
PiemēriAcīs zibsnī satraukums.