reibonis
reibonis [rèibuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
PiemēriGalvas reiboņi.
- Galvas reiboņi.
- Reiboni var izraisīt traumas, dažu medikamentu lietošana, asinsrites un nervu sistēmas traucējumi.
1.1.Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
PiemēriAlkohola reibonis.
- Alkohola reibonis.
- Policists aizturējis reibonī braucošu šoferi.
2.Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
PiemēriLaimes un prieka reibonis.
- Laimes un prieka reibonis.
- Biju pirmās mīlestības reibonī, likās – lidoju, nevis eju.